I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, nolikumu, reglamentu un pušu vienošanos.

2. pants

Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas Priekšsēdētājs, kurš veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

3. pants

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

4. pants

Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada noteikumiem.

II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

5. pants

Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kā arī cits privāto tiesību subjekts. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

1) kā atsevišķs līgums;
2) kā atsevišķs noteikums (šķīrējtiesas klauzula) līgumā;
3) pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un, ja prasītājs iesniedzis prasību Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesā, un otra puse tam piekrīt, tad strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.

6. pants

Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

7. pants

Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

8. pants

Puses var vienoties pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma 19. un 25. pantu.

III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

Strīda pakļautība

9. pants

Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu un reglamenta 4.pantu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.

Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.

Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

Jautājumu par strīda pakļautību tai šķīrējtiesa var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesa to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesa ir tiesīga uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.

Ja puse uzskata, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, tās pienākums ir par to rakstveidā paziņot šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.

Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.

Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas

10. pants

Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

Termiņi

11. pants

Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā var pati pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot Šķīrējtiesu likuma un šī reglamenta noteikumus.

Nokavētos procesuālos termiņus šķīrējtiesa var atjaunot pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma šķīrējtiesa var pagarināt noteiktos procesuālos termiņus.

Korespondence

12. pants

Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā.

Prasības pieteikumu un atsauksmi par prasību šķīrējtiesa otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Par pārējiem dokumentiem, kurus puses sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai šķīrējtiesa pusē, paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.

Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.

Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

Korespondence uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tā ir piegādāta un izsniegta adresātam personīgi. Ja tā ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tā saņemta septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tā nosūtīta elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tā saņemta divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

Konfidencialitāte

13. pants

Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.

Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

Šķīrējtiesas procesa kārtība

14. pants

Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

Strīda izšķiršanas vieta

15. pants

Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesas sastāvs.

Šķīrējtiesas sastāvs par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.

Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.

Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.

Šķīrējtiesas valoda

16. pants

Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.

Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku.

Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta 1.pielikuma noteikumus.

Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

Pārstāvniecība

17. pants

Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

Šķīrējtiesas procesa izdevumi

18. pants

Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta 1.pielikumā un kas samaksājami iesniedzot prasību šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas Priekšsēdētājs nenolemj citādāk.

Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta 1.pielikumā, ar Priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus, ja puses tam piekrīt.

Šķīrējtiesas Priekšsēdētājs patstāvīgi var noteikt atlaides aprēķinātajai tiesvedības maksai un/vai šķīrējtiesneša honorāram.

Bez tam šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst maksa par tulka un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

Tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.

Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.

Ja šķīrējtiesā celtā prasība tiek noraidīta, prasītājs atsauc prasību vai šķīrējtiesa izbeidz šķīrējtiesas procesu, vai arī, ja prasība tiek atstāta bez izskatīšanas, samaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi netiek atmaksāti.

Šķīrējtiesas procesa izdevumu un izdevumi par juridisko palīdzību atlīdzināšana

19. pants

Pusei, kuras labā taisīts nolēmums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī izdevumus par juridisko palīdzību lietā.

Ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības celšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī izdevumus par juridisko palīdzību lietā.

Izdevumi par juridisko palīdzību lietā tiek atlīdzināti to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par divdesmit procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet nemantiskās prasībās ne vairāk par 2850 euro.

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

20. pants

Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, iesniegts šķīrējtiesā.

Prasības pieteikums šķīrējtiesai nosūtāms ierakstītā vēstulē.

Prasības pieteikumam pievieno tik daudz pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir atbildētāju.

Prasības pieteikums

21. pants

Prasības pieteikumā norāda:

1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus,
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā.
Prasības pieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu, kura sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.

22. pants

Šķīrējtiesa nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus un šķīrējtiesnešu sarakstu (ja strīds izšķirams triju šķīrējtiesnešu sastāvā), piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus, kā arī, ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs, norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi.

23. pants

Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesa par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākvirzības. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.

Atsauksme uz prasību

24. pants

Atbildētājam ir pienākums 15 (piecpadsmit) dienu laikā, no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, iesniegt šķīrējtiesai atsauksmi uz prasību.

Atsauksmē atbildētājs norāda:

1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3. pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
4. lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
5. no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs;
6. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem strīda izšķiršanā.

Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.

Pretprasība

25. pants

Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.

Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.

Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.

Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI

26. pants

Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesnešus ieceļ no biedrības apstiprinātā šķīrējtiesnešu saraksta.

Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

Šķīrējtiesnešu skaits

27. pants

Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

Šķīrējtiesnešu iecelšana

28. pants

Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.

29. pants

Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

30. pants

Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas, nosūtot reglamenta 21.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi.

Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 3 (trīs) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

31. pants

Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.

32. pants

Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm.

Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības, un šķīrējtiesneša atbilstību likuma prasībām. Ja šķīrējtiesnesis neatbilst likuma prasībām, tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis reglamenta noteiktajā kārtībā.

Šķīrējtiesneša atcelšana

33. pants

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

34. pants

Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību.

Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība

35. pants

Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.

Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.

36. pants

Šķīrējtiesnesis 3 (triju) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var pieteikt pašnoraidījumu.

37. pants

Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai pašnoraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

38. pants

Šķīrējtiesneša nāves gadījumā šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas.

Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par divām nedēļām (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izšķiršanas vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas

39. pants

Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

40. pants

Pēc tam, kad ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesas sēdes laiks tiek noteikts ne vēlāk kā pēc 30 (trīsdesmit) dienām, skaitot no šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas dienas.

41. pants

Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.

Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī pārbaudītu pierādījumus.

Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.

Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

Lietas izskatīšanas atlikšana

42. pants

Šķīrējtiesa var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz trīs mēnešiem:

1) pēc motivēta lietas dalībnieka lūguma;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu tam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc savas iniciatīvas;

Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu noformē atsevišķa dokumenta veidā. Lēmumā šķīrējtiesa nosaka nākamo sēdes dienu.

43. pants

Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesas sastāvs strīda izšķiršanu var atlikt.

Ja šķīrējtiesas sastāvs ir uzklausījis pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesas sastāvs, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

Tiesvedības apturēšana lietā

44. pants

Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai

Šķīrējtiesas sastāvs var apturēt tiesvedību lietā uz laiku līdz trīs mēnešiem:

1) ja šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
2) pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma, aiz svarīgiem iemesliem;
3) pēc savas iniciatīvas

Prasības atstāšana bez izskatīšanas

45. pants

(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
3. to ir lūdzis prasītājs.

(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un reglamentā noteikto kārtību.

46. pants

Šķīrējtiesas sastāvs par šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

47. pants

Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

48. pants

Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

49. pants

Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu.

Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.

Pierādījumi

50. pants

Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.

Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.

Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.

Prasības grozīšana

51. pants

Ja puses nav vienojušās citādi, jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.

Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

Protokols

52. pants

Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa.

Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas sekretārs. Šķīrējtiesas sekretāru var noraidīt reglamenta 35.pantā norādītajā kārtībā.

Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pēc tam, kad protokols ir parakstīts, puses ir tiesīgas ar to iepazīties, kā arī izteikt iebildumus vai piezīmes, par kuru atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

Ekspertīze

53. pants

Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.

Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

54. pants

Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.

Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.

Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.

Puses izstāšanās procesuālās sekas

55. pants

Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

Tiesības uz iebildumiem

56. pants

Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.

Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

Nolēmumu pieņemšana

57. pants

Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.

Izlīgums

58. pants

Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

Ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, šķīrējtiesas sastāvs sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.

Spriedums

59. pants

Spriedumā norāda:

1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

60. pants

Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un saistošs.

Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Nolēmuma labprātīgai izpildei šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāka par desmit dienām.

61. pants

Šķīrējtiesa sastāda nolēmumu 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc lietas izskatīšanas pēc būtības vai dokumentu saņemšanas, uz kuru pamata tiesvedība lietā izbeidzama. Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kuru paraksta šķīrējtiesas sastāvs, nosūta pusēm pa pastu.

Šķīrējtiesas nolēmumu norakstu nosūta pusēm 3 (trīs) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas.

62. pants

Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesas sastāvs var izlabot arī pēc savas iniciatīvas.

Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

63. pants

Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par izlīgumu;
3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku
4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

64. pants

Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 63. panta 1. un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 63. panta 3., 4. un 5.punktā norādīto iemeslu dēļ puses ir tiesīgas griezties tiesā.

Nolēmuma izpilde

65. pants

Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem.

Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

Procesa dokumentu glabāšana

66. pants

Tiesvedības dokumenti tiek uzglabāti šķīrējtiesā 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.

67. pants

Šķīrējtiesas dibinātājs (administrētājs) ir biedrība ”Rīgas Pastāvīgā šķīrējtiesa”, reģistrācijas Nr.40008092840.

68. pants

Šķīrējtiesas interneta mājas lapas adresi ir www.rpst.lv.

Biedrības ”RĪGAS PASTĀVĪGĀ ŠĶĪRĒJTIESA”
valdes loceklis

____________________
Juris Kronis

Rīgā, 2017.gada 6.februārī